Interneta satura filtri

Vispasaules tīmeklis ir kļuvis par neizsmeļamu informācijas krātuvi, kas sniedz ļoti plašas saziņas, informācijas publicēšanās un informācijas patērēšanas iespējas. No vienas puses tas ir labi, jo internets spēj ievērojami atvieglot ikdienas dzīvi, bet no otras puses, šīs plašās iespējas ir arī ļoti liels drauds interneta un datoru lietotājiem. Ne viss saturs internetā ir labs un vēlams. Tāpat, mēs nekad nevaram zināt, kas ir otrā galā un kam mēs sniedzam ziņas par sevi. Lai pasargātu sevi un savs tuviniekus, no nevēlamā satura un iespējām, ir jāizmanto interneta satura filtri. Par šiem filtriem vairāk pastāstīs portāls penge247.dk.

Interneta satura filtri ir programmatūra, kas kontrolē datora lietotāja piekļuvi interneta saturam. Plašāk šīs programmatūras nereti ir pazīstamas zem nosaukuma vecāku kontroles programmas, jo visbiežāk šīs programmas tiek izmantotas, lai bērni nevarētu piekļūt nevēlamam saturam, kas nav drošs, vai arī vienkārši viņu vecumam atbilstošs, taču patiesībā, satura filtri var tikt izmantoti arī pašu drošībai un aizsardzībai.

Interneta satura filtriem pamatā ir trīs veidi – melnie saraksti, baltie saraksti un parametru satura filtri.

  • Melnie saraksti liedz piekļuvi konkrētām interneta vietnēm, bet pārējās vietnes, kas nav sarakstā, ir brīvi pieejams.
  • Baltie saraksti darbojas pretēji melnajiem sarakstiem, proti, visas interneta vietnes tiek bloķētas, izņemot tās, kas atrodas baltajā jeb atļautajā sarakstā. Baltie un melnie saraksti ir paraudzēti tieši tam, lai bērni nevarētu patērēt nevēlamu saturu un neveiktu dažādas darbības interneta vidē, kas nav vēlamas un drošas.
  • Parametru satura filtri jau ir progresīvāki. Tie pārmeklē mājaslapu pirms atvēršanas un liedz pieeju tad, ja tajā esošais saturs ir potenciāli bīstams vai nevēlams.

Nedrošo mājaslapu atlase notiek pēc atslēgvārdiem vai frāzēm. Šie filtri būs noderīgi ne vien, lai pasargātu savus bērnus, bet arī lai paši varētu izvairīties no nevēlama, nevajadzīga un iespējams nedroša interneta satura.

Interneta satura filtri ir ļoti efektīvi. Viss, ko būsiet atzīmējis kā nevēlamu, nebūs pieejams datora lietotājam. Jāsaka gan, ka diemžēl, no pilnīgi visa nevēlamā satura pasargāt savus bērnus, reizē nodrošinot pilnvērtīgu pieeju labajam un drošajam saturam, var būt grūti. Izmantojot parametru filtrus vai melnos sarakstus (jeb afdragsfri lån), nereti tiek izlaistas daudzas nevēlamas interneta vietnes, jo visu atrast un nobloķēt nav iespējams. Baltie saraksti, savukārt, var liegt pieeju noderīgām, izglītojošām interneta vietnēm un saturam. Lai nodrošinātu maksimālu efektivitāti, varat kombinēt vairākus satura filtru veidus, atbilstoši jūsu vajadzībām. Vēl jāpiekodina, ka satura filtrus jālieto kopā ar antivīrusu programmām, jo pret vīrusiem tie nepasargā.

Interneta satura filtriem vajadzētu būt pieejamiem bez maksas. Tos jānodrošina interneta pakalpojuma sniedzējam. To nosaka Latvijas Republikas Elektronisko sakaru likuma 19.panta 1.daļas 17.apakšpunkts. Tātad, ja jums ir vajadzība pēc šādiem filtriem, droši varat vērsties pie sava interneta pakalpojuma sniedzēja.

Datu drošība internetā

Visbiežāk datora un interneta lietotāji kļūst par kibernoziegumu upuriem pašu vainas dēļ jeb tāpēc, ka neapdomīgi izpauž savu personīgo informāciju interneta vidē, visbiežāk sociālajos tīklos. Labā ziņa ir tā, ka interneta lietotāji kļūst ar vien apzinīgāki un patiešām būtisku informāciju, kas tiešā veidā var nodarīt kaitējumu, kā, piemēram, paroles, PIN kodus, internetbankas datus utt., nepublicē, taču kibernoziedznieki kļūst arvien prasmīgāki un viņiem pietiek arī ar šķietami nevainīgu informāciju, lai nodarītu ļaunumu saviem upuriem, turklāt tai pat nav jābūt publiskotai, pietiek ar to, ka tā ir ievadīta interneta vidē. Ko tad īsti drīkst izpaust virtuālajā vidē un, ko nē?

Izveidojot profilu kādā no sociālajiem tīkliem, piemēram, låna pengar snabbt, gandrīz vienmēr tik pieprasīts norādīt personīgo informāciju, kas ietver, piemēram, dzimšanas datus, dzīvesvietu un pat e-pastu vai tālruņa numuru. Vairums sociālo tīklu lietotāju šādu informāciju arī norāda, turklāt padara to publiski pieejamu ikvienam, kas apmeklē viņu profilu. Lielākā daļa sociālo tīklu lietotāju tajā pilnīgi neko sliktu nesaskata, taču hakeriem ar šādu informāciju pilnīgi pietiek, lai veiktu visdažādāko veidu kibernoziegumus. Viņiem šie dati var noderēt gan identitātes zādzībai, gan vīrusu izplatīšanai caur jūsu norādītajiem kanāliem. Turklāt, jāpatur prātā, ka arī tad, ja informācija netiek publiski norādīta, tā vienalga glabājas interneta vidē un hakeri tai var piekļūt. Ja tas iespējams, nenorādiet neko vairāk kā vārdu un uzvārdu. Ja tomēr reģistrācijai nepieciešama plašāka informācija, noteikti pārliecinieties, ka tā nav visiem pieejama un, ja iespējams, izveidojiet atsevišķu e-pastu.

Arī personīgo vizuālo informāciju nebūtu ieteicams publiskot internetā. Piemēram, daudziem pavisam normāli šķiet publiskot attēlus ar savu dzīvesvietu vai personīgajām mantām. Ievietojot attēlus ar savu mājokli, ir iespējams vienkārši noskaidrot, kur tas atrodas. Tāpat personīgo mantu, piemēram, atslēgu attēlu ievietošana var ievērojami atvieglot noziedznieku darbu. Ja publicēti tiek šāda veida attēli, nav runa tikai par hakeru un kibernoziedznieku iespējām tos izmantot ļaunprātīgos nolūkos. To var izdarīt gandrīz ikviens, tāpēc šādu informāciju pavisam noteikti internetā likt nevajadzētu.

Pavisam noteikti interneta vidē nedrīkst publiskot arī attēlus ar dokumentiem. Tas mūsdienās tiek darīts ļoti bieži, dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, daudzās interneta vietnēs ir nepieciešamas apstiprināt savu identitāti, nosūtot dokumentu kopijas. Vēl visai izplatīta ir pazaudēto un atrasto dokumentu publiskošana sociālajos tīklos, lai sameklētu to īpašniekus. Daudzi publicē savus dokumentus arī vienkārši, lai padalītos ar saviem draugiem, piemēram, ar to, ka ir iegūta autovadītāja apliecība vai låna pengar utan inkomst. Atjautīgākie interneta lietotāji šādos gadījumos vismaz aizkrāso svarīgāko informāciju, taču dokumentu publiskošana tik un tā nav vēlama. Tāpat kā personīgās informācijas publiskošana, tā sniedz plašas iespējas uzbrukt dokumentu īpašniekam.

Arī informāciju par savu datoru un tā programmatūru publiskot vai nosūtīt kādam personīgi nedrīkst. Piemēram, lejuplādējot dažādas programmas, var būt jānorāda kāda informācija, kas saistās ar jūsu datoru. To darīt nebūtu ieteicams, jo šī informācija var tikt nodota tālāk vai izmantota ļaunprātīgi. Arī sūtīt kādam informāciju par datoru e-pastā vai sociālajos tīklos nevajadzētu, pat tad, ja tā nav paredzēta publiskošanai un jūs skaidri zināt, ka persona, kam šī informācija tiek sūtīta, to tālāk neizplatīs. Uzlauzt sociālo tīklu kontus, e-pastus vai smslån med betalningsanmärkning ir samērā vienkārši, līdz ar to, hakeri ļoti viegli var uzlauzt arī jūsu datoru un izmantot to savu kinernoziegumu veikšanai.

Īsāk sakot, jo mazāk jūs par sevi un savu datoru izpaudīsiet interneta vidē, jo labāk. Paturiet prātā arī to, ka informācija glabājas interneta vidē arī tad, ja tā netiek publiskota un tā var tikt saglabāta arī pēc izdzēšanas, tāpēc pirms katras darbības, vajadzētu rūpīgi apdomāt, vai tas tiešām ir droši un vai informācija, kuru izpaužat nevar jūs ietekmēt?

Kā panākt ka dators ir pilnībā aizsargāts?

Mūsdienās datori ir kļuvuši par neatņemamu dzīves sastāvdaļu ļoti daudziem no mums. Tie tiek izmantoti ik dienu un glabā svarīgu informāciju gan tiešā gan netiešā veidā, taču tikai retais zina, kā panākt, ka šī informācija un arī pats dators ir pilnīgā drošībā. Vairums uzskata, ka antivīrusu programmas spēj darīt brīnumus un ar tām pietiek, lai dators un tā lietotājs būtu pilnībā pasargāts imprumut rapid, taču mūsdienās tas vien nenodrošina datora drošību. Ir vairāki drošības pasākumi, bez antivīrusa programmatūras izmantošanas, lai dators būtu pilnībā aizsargāts pret nevēlamām programmām un hakeru uzbrukumiem.

Pirmais nosacījums, lai jūsu dators un tiešsaistes konti būtu pasargāti ir drošu paroļu izmantošana. Droša parole ir tāda, kas ir spēcīga un unikāla. Spēcīga parole ir tāda, ko ir grūti uzminēt hakeriem vai jebkurām citā neautorizētām personām, kā arī atminēt dažādām datorprogrammām. Parasti cilvēki kā paroli izmanto vienu vienkāršu vārdu, bet vislabāk ir izmantot burtu un ciparu kombināciju vai frāzi, kas sastāv no vairākiem vārdiem un kurai nav personīgas nozīmes. Jo garāka ir parole, jo grūtāk to būs uzminēt. Unikāla parole, savukārt, nozīmē to, ka katram kontam tiek izmantota cita parole, jo tad ja tiek uzlauzta viens konts, hakeris vismaz nevarēs piekļūt citiem. Ja neverat atcerēties tik daudz paroļu, izmantojiet paroļu pārvaldnieku, kas uzglabā visas paroles šifrētā veidā. Tāpat ir svarīgi izmatot divu pakāpju verifikāciju, kas parolei pievieno papildus soli, piemēram kodu, kas tiek nosūtīts uz citu ierīci. Viena pati parole mūsdienās datora un tiešsaistes kontus pilnībā aizsargāt nespēj.

Otrkārt ir jāpārliecinās par to, ka visas programmas tiek regulāri atjaunotas un jūs izmantojat programmu jaunāko versiju. Hakeri nepārtraukti meklē veidus, kā uzlauzt datorus un kontus, savukārt programmatūru izstrādātāji nepārtraukti meklē veidus, kā pret to cīnīties. Izmantojot jaunākās programmatūru versijas pastāv mazāka iespēja, ka hakeri būs paspējuši atrast programmas ievainojamību. Vislabākais variants ir uzstādīt automātisko programmatūras atjaunošanu, kur vien tas iespējams, lai visas programmas būtu maksimāli drošas. Šis nosacījums attiecas uz pilnīgi visām ierīcēm, kurām ir piekļuve internetam.

Treškārt ir regulāri jāveido rezerves kopijas. Lai cik lielu piesardzību jūs arī neievērotu, jūsu ierīces ir iespējams uzlauzt, jo mūsdienu hakeri ir ļoti spējīgi un var uzlauzt pat vissarežģītākās drošības sistēmas. Ja tas ir noticis, labākais rīcības plāns ir pilnībā atjaunot sistēmu, izmatojot iepriekš izveidotu sistēmas kopiju. Mūsdienās gan daudzas operētājsistēmas kopija veido automātiski, taču drošāk ir pašam izveidot sistēmas kopiju, lai būtu pilnībā pārliecināts, ka vajadzības gadījumā jums šī kopija būs. Bieži vien arī failus, kas tikuši izdzēsti var atjaunot vienīgi, izmantojot rezerves kopijas. Failus vislabāk ir uzglabāt gan Mākonī gan kādā iekārtā, kas nav savienota ar internetu.

Visbeidzot credit doar cu buletinul, ir jāpiedomā pie savas rīcības. Tā kā drošības sistēmas mūsdienās ir ļoti spēcīgas, hakeri cenšas nevis tās uzlauzt, bet gan apiet, uzbrūkot pašam ierīces lietotājam. Piemēram, jums var pienākt ziņas it kā no programmatūras uzturētājiem ar paziņojumiem, ka ir radušās kādas problēmas un viņiem ir nepieciešami konkrēti dati, tajā skaitā paroles. Tās nosūtot, datora lietotājs pats dod iespēju hakeriem piekļūt savam datoram. Tāpat var tikt nosūtīti linki, kas pieprasa uz tiem uzklikšķināt, lai apstiprinātu piegādes adreses. Arī tādā veidā hakeri var viegli piekļūt jūsu sensitīvajiem datiem. Neuzticieties šādiem maldinošiem ziņojumiem. Nekādas drošības sistēmas nespēs jūs pasargāt, ja pats neievērosiet elementāru piesardzību.

Ieskats antivīrusu vēsturē un to radīšanā

Jau no pašiem programmēšanas pirmsākumiem un pirmo kodu tapšanas 20. gadsimta beigās, ir bijuši cilvēki, kas vienmēr ir izcēlušies šajās jomās un bijuši labāki par citiem, un šī apsēstībā būt labākiem nekā citiem palīdzēja rasties pirmajiem interneta ļaundariem hakeriem, un tapt jaunām tehnoloģijas uzlaušanas stratēģijām no iekšienes. Termins “Hakeris” vienmēr nav bijis sliktā nozīmē kā tas ir pārsvarā izplatīts mūsdienās kiirlaen. Sākotnēji vārds “hakeris” tika izmantots attiecībā uz cilvēkiem kuriem patika domāt citādi un kuri izcēlās ar savu domāšanas stilu, bet šobrīd par hakeriem sauc cilvēkus kuri savas tehnoloģiju zināšanas izmanto ļaunos nolūkos. Pēdējo gadu laikā mums ir neskaitāms liels daudzums draudu, sākot ar personālās informācijas zagšanu, līdz pat paroļu minētājiem, un vispopulārāko no tarbimislaen visiem, daudz zināmo “Trojas Zirga” vīrusu. Pats pirmais lielais vīruss gan bija “Smadzenes”, jeb angliski “Brain” un ar šo vīrusu arī aizsākās antivīrusi.

Agrāk paši pirmie datorvīrusi nebija radīti ar ļaunu nodomu, tie bija radīti vispārīgi, lai pārbaudītu programmu limitus un no viena cilvēka uz nākamo šīs tehnikas apauga ar vairākiem stratēģiju slāņiem un pamazām virzījās ļaunu nolūku virzienā. Astoņdesmito gadu beigās parādījās pirmie reālie antivīrusi, un par cik tajā laikā nebija lielas konkurences tie bija tikai divi “Anti4Us” un “Flushot”. Deviņdesmito gadu sākumā tika dibināta pretvīrusu biedrība ”Virus –L”, kas informēja cilvēkus par datoru drošību un izdalīja dažādus rīkus, lai cilvēki un uzņēmumi varētu izvairīties no plaukstošā datorvīrusa viļņa, kas turpināja kāpt sākot no 1989. gada līdz pat 1998. gadam. Divi šie grupas radītāji bija daudziem zināmie Jevgēņijs Kasperskis (Eugene Kaspersky) un Džons Makafī (John McAfee), kas tālāk sāka veidot kopīgi savu biznesu pārdodot aizsardzības programmas uzņēmumiem, gan detaļām, gan iekšējām programmām. Lai gan šis viss notika pirms gandrīz kā 30 gadiem, šie divi vārdi ir vel joprojām ļoti populāri arī mūsdienās, katrs izveidojot savu antivīrusu kompāniju un populārākās no tām “Kaspersky antivirus” un viņa kādreizējā biedra radītā programma “McAfee antivirus”.

Pārmaiņas notika deviņdesmito gadu beigās, līdz ar interneta attīstību parādījās vairāk grūtību, jo vairs nebija tikai individuālo datoru vīrusi, bet tie tagad varēja izplatīties caur tīklu. Tikko parādījās pirmās failu straumēšanas interneta saites un iespēja sūtīt e-pastus jebkuram cilvēkam, hakeriem bija iespēja piekļūt jebkurai pasaules sistēmai tikai zinot cilvēka e-pastu. Neskaitāmi vīrusi parādījās šajā laika periodā un visi vairāk vai mazāk bija tēmēti uz “Microsoft Office” programmām līdz ar tās popularitātes augšanu un augsto lietotāju skaitu. Bet interneta uzplaukšanai bija arī savi plusi, tas deva iespēju arī antivīrusa programmām sākt to atjaunošanu ar tīkla palīdzību. Un tā pamazām nonākot līdz mūsdienām varam apzināties cik svarīga ir tiešsaistes drošība un tas, ka mums ir iespēja neko īsti nedarīt kamēr antivīrusa programma uztur drošībā visus mūsu datus.

Šī industrija turpina attīstīties dienu pa dienai, un šis ir tikai īss ieskats visā plašajā antivīrusu vēsturē, bet viens ir skaidrs antivīrusu industrijai vienmēr būs nākotne līdz ar jaunu vīrusu parādīšanos, jo tie viens bez otra nespēj pastāvēt, kā arī mūsdienās ar plašo skaitu paroļu zādzību un datu uzlaušanu šīs programmas ir spiestas attīstīties, līdz ar to dodot mums specifiskas izvēles ar dažādiem antivīrusiem un to kategorijām, pielāgojoties mūsu vajadzībām, paliksim droši un sargāsim savus datus!

Kā pasargāt savu antivīrusu un uzlabot savu drošību cīņā pret robiem jeb “Eksploitiem”

Viena no visgrūtāk sasniedzamām lietām strādājot ar datoru ir maksimāla aizsardzība, un pārsvarā mūsu antivīrusi nekad nestrādā par visiem 100%, drīzāk tuvāks skaitlis būtu aptuveni 80%, labākajā gadījumā, protams, ņemot vērā antivīrusu ražotājfirmas šie procenti var būt arī augstāki vai zemāki. Tomēr, ja vēlamies augstu stabilitāti un saprotam, ka antivīrusi nespēs mūs pilnībā pasargāt, ko tad īsi darīt? Varbūt atslēga ir mūsos pašos un ar to rodas jautājums, vai ir kas tāds ko mēs paši varam panākt, lai pasargātu savus datus?

Kamēr neviena metode nav perfekti necaurlaidīga, tomēr ir dažādas kiberdrošības metodes, kas mums var asistēt situācijās, kad neuzticamies pilnībā mūsu antivīrusam. Lai arī cik jocīgi tas nebūtu pēc pasaules statistikas, vīrusu un datu bojājumu topu virsotnē pat neatrodas neviens vīruss/infekcija, bet pati populārā datu bojāšanas metode ir “robi” jeb Angliski “Exploit”. Tātad kas īsti ir šis robs? Robs ir neliela programma, kas ievietotajā datorā meklē jūsu drošībā caurumus caur kuriem tikt iekšā pie jūsu sistēmas datiem. Reālā situācijā antivīrusam būtu jādod ziņojumi par šādas programmas eksistenci jūsu datorā, bet īstenībā ir tā, ka antivīrusi noreaģē uz šādām problēmām pat ar vairāku dienu nokavēšanos! Līdz ar to būs jāatloka piedurknes un pašiem vien jācenšas operatīvi novērst ko tādu pirms tas vispār parādās. Cīņā ar šo problēmu ir daži vienkārši risinājumi, operētājsistēmas atjaunināšana ir viens no tiem, tam seko interneta pārlūku spraudņu (īsumā spraudnis ir mikro procesi, kas nodrošina grafiskās un citas funkcijas, kas darbojas fonā) pārbaude, tas nozīmē tikko kāds interneta spraudnis uzsāks darbību bez jūsu atļaujas, respektīvi (video atskaņošanas rīki, grafiskās programmas jūsu pārlūkā, u.c.) tie tiks aizvērti un pārprasīs jums, vai dodat savas tiesības šiem spraudņiem, jo kā robu programmas tiek izplatītas ir caur inficētām reklāmām, kuras darbojas caur iepriekš minētajiem spraudņiem un līdz ar to apmāna jūsu antivīrusu. Izvairīties arī no kā šāda palīdz veco programmu noņemšana no datora, īpaši programmas kuras vairs netiek atjaunotas, lai gan dažas no šīm programmām jums var būt vajadzīgas, šis programmas nav jaunas un netiek atjauninātas, lai aizsargātos no nesen parādījušām problēmām.

Jāsaprot, ka daudzreiz lietas nav jāsarežģa un labākie risinājumi ir paši vienkāršākie, ar to mēs nonākam pie e-pasta pārbaudes, daudzi robi var atrasties tieši tur. Ļaundari, kas nodarbojas ar šiem robiem ļoti bieži izmanto masīvu e-pastu piesārņojumu, lai varētu piekļūt jums vai arī gūt finansiālu guvumu izmantojot jūsu lētticību. Piemēram, ja redzat e-pastu adresētu no bankas ar mistisku nodokli un maksājumu grafiku pievienotu apakšā, vislabāk būtu pārbaudīt divreiz. Kādēļ? Jo daudzi šie robotāji slēpjas šajos pievienotajos viltus failos, diemžēl realitāte ir diezgan graujoša jo lai arī kādas summas mēs nemaksātu par mūsu iemīļotajiem antivīrusiem, tie nespēj cīnīties ar šo problēmu, jau ilgu laiku vienalga vai tas būtu “Kaspersky” vai kāds cits no populārākajiem brendiem. Tādēļ vispārīgi viss ko mēs varam darīt ir paši turēt savu datoru atjaunotu vismaz vienreiz nedēļā un sekot līdzi ko darām, informācija par ko šādu Latvijā vispārīgi ir ļoti maz, un no mēdiju puses šai problēmai ir maz pievērsta uzmanība, bet tehnoloģijām attīstoties kiber drošībai vajadzētu būt prioritātei, jo visi gandrīz lietojam datoru sākot no pusaudžiem beidzot ar pensionāriem, un jāatceras vai tas būtu maciņš vai svarīgs dokuments, viens robs var izvērsties daudz lielākā problēmā, būsim saprātīgi!

Kas ir antivīrusi un ko ar tiem iesākt?

Datoru popularizētā pasaulē, kas ir piepildīti ar failiem, programmām un citām dažādām svarīgām funkcijām, ir svarīgi tos pasargāt no bojājumiem, un ne vienmēr šie bojājumi ir detaļās, dažreiz ir jācīnās arī ar iekšējām problēmām, jeb tautā sauktākā vārdā datorvīrusiem. Tiem kam šis termins ir mazāk zināms, īsumā datorvīruss ir programma, kas var nokļūt jūsu datorā dažādos veidos un inficēt jūsu failus un sabojāt jūsu operētājsistēmu līdz tā vairs nav lietojama, bet šī problēma nav aktuāla tikai mūsdienās. Datorspeciālisti un tehniķi ir cīnījušies ar šiem vīrusiem jau kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad parādījās pirmie vīrusi un sāka bojāt sistēmas visapkārt pasaulē, līdz ar to parādījās izgudrojums “Antivīruss”.

Pats antivīruss un tā būtība nozīmē cīnīties ar vīrusu programmām, kamēr hakeri un citi ļaunprātīgi datoru eksperti pilnveido savas zināšanas vīrusu izplatīšanā, antivīrusu veidotāji turpina atjaunināt šos antivīrusus ar jaunāku tehnoloģiju, lai tie spētu gan ilgtermiņā, gan īstermiņā cīnīties ar šiem ļaundariem. Hakeri jau no to sākumiem ir izmantojuši datorvīrusus , lai nozagtu svarīgu informāciju, vai tieši pretēji to sabojātu. Šobrīd jau antivīrusi nodrošina daudzpusīgu aizsardzību arī mūsu datoriem ne tikai deputātiem, un citām augstāk stāvošām personām.

Kā antivīrusi atklāj to ka datorā ir parādījies vīruss? Antivīrusu programmas satur datubāzi ar pašreizējo eksistējošu vīrusu informāciju un pēc šīs datubāzes ar salīdzināšanas metodi pārmeklē jūsu datoru, lai atrastu vai kāds fails atbilst datubāzē esošajai informācijai. Tādēļ antivīrusu programmām ir nepieciešams atjaunot savu informāciju vismaz reizi nedēļā, pašiem gan jau ir bijusi pieredze ar antivīrusiem, kas ik pa laikam uzmet kādu info logu prasot atjaunot, tas varbūt ir nedaudz kaitinoši bet tajā pašā laikā pat ļoti nepieciešami! Datorvīrusi attīstās katru dienu un hakeri atrod jaunas metodes, kā sabojāt jūsu sistēmu, bet arī antivīrusu kompānijas cenšas atrast šos vīrusus pirms tie parādās jūsu tuvumā līdz ar to ir jāatjaunina pēc iespējas biežāk, lai datubāze ar vīrusiem būtu svaiga un jums nebūtu jāgūst galvassāpes no jūsu datora lietošanas. Bet tālāk rodas jautājums vai šie antivīrusi tiešām ir nepieciešami, ja tie rada tik daudz stresa un rada neskaitāmus pienākumus, kamēr cenšamies datoru izmantot citām vajadzībām? Jā un nē, arī šim jautājumam ir divpusēja atbilde, jā tie ir vajadzīgi, ja esat amatieris un ar datoru esat uz jūs, un arī tādā gadījumā, ja varbūt zināt kā strādāt datora vidē, bet izmantojat datoru tikai darba vajadzībām vai arī svarīgu failu uzglabāšanai. Kā arī atbilde dažkārt būs nē, ja jūs respektīvi datoru lietojat reti, vai arī to pārzināt un pats esat eksperts. Tādos gadījumos parasti pieejamas mazas pretvīrusu programmas, kuras nereti ir bezmaksas un atļauj datoru izskenēt un atbrīvojot to no sīkumiem, bet ja jūtat, ka jūsu dators uzvedās jocīgi un nestrādā vairs tik ātri kā iepriekš tad gan būtu vēlams iegādāties kādu no antivīrusu programmām.

Ne visi mēs orientējamies antivīrusu cenās, un nezinām kura firma būtu labāka un cik tad tiešām ir vajadzīgs maksāt tikai par visparastāko drošību, bet kompānijai īsti nav nozīmes, visi antivīrusi vairāk vai mazāk pilda vienas un tās pašas funkcijas un ir cenu grupā no 20 līdz 50 eiro atkarībā no licenču daudzuma un antivīrusa specifikācijas. Šos antivīrusus vislabāk var iegādāties kādā no lokālajiem datoru veikaliem, kur tie būs pieejami valsts valodā un jums daudz vieglāk saprotami!

Iemesli kādēļ antivīrusi vieni paši vairs nespēj nodrošināt pietiekamu drošību

Datu drošībai datorā un telefonā šobrīd visi, vai vismaz lielākā daļa no mums tak izmantojam antivīrusu savā datorā, un ar to taču vajadzētu pietikt drošībai un datu aizsardzībai, vai ne? Nepareizi! Vīrusi un dažādas datoram kaitējošas programmas ir tik drastiski mainījušās pēdējo 15 gadu laikā, ka vecās metodes vairs nestrādā tik efektīvi kā kādreiz. Antivīrusi vel joprojām sēž uz lauriem, kas bija aktuāli 10 gadus atpakaļ un vel šobrīd lieto tehniku un aizsardzību, kas ir tikai minimāli attīstījusies kopš divtūkstošo gadu vidus.

Lai arī vecās metodes daļā gadījumu ir efektīvas vel šobrīd, pelnīt no vecas sistēmas ir mazliet pat ļauni, kādreiz vīrusus varēja iegūt ļoti konkrētos veidos un tie nebija šausmīgi komplicēti, jo reāli tehnoloģija tajā laikā nebija attīstījusies tik augstā līmenī kāda tā ir šodien. Paejot uz priekšu uz mūsdienām, tagad vairs nevajag uzklikšķināt konkrētu saiti vai atvērt kaut ko, lai mūsu dators tiktu inficēts, kādreiz varējām izvairīties no vīrusiem vienkārši izvairoties no nepazīstamām saitēm. Tagad viss ir citādi, ir jau jauni veidi kā hakeri itkā mums uzticamām un zināmām saitēm meklē robus, un ievieto tajās vīrusus, kuri instalējās jūsu datorā vienkārši ieejot kādā jums zināmā saitē piemēram: facebook, inbox, apollo, utt. Otra aktīva problēma, antivīrusi vienmēr ir bijuši relatīvi lēni un tā tas ir arī šobrīd, un tā ir liela problēma. Vairums antivīrusu noreaģē uz vīrusa esamību tikai ilgu laiku pēc tam kad tas ir parādījies, un ap to laiku ir ļoti liela iespējamība, ka vīruss jau ir nekontrolējami izplatījies jūsu failos. Uzsākot ikdienas skenēšanu pilnu vai ātro, tas var prasīt vairākas stundas un tajā laikā arī jūsu dators ir apdraudēts. Gluži liekas, ka vairs nekam nevaram uzticēties internetā, īsti jau paranoiskam nevajadzētu būt, bet acīm vienmēr jābūt vaļā, un jāatceras ka neviena saite, lai arī cik zināma būtu, nav perfekta un 99% mājaslapu ir robi, kuri atļauj hakeriem inficēt arī tādas lietas kā video atskaņotāju spraudņus, un šeit mēs atkal atgriežamies pie antivīrusiem, par cik tie ir lēni tie nespēj tikt līdzi vairs tik moderniem robiem diemžēl.

Tomēr risinājums ir, ir nesen parādījies jauns termins ko sauc par slāņu drošības metodi, gluži kā ķivere un ceļu sargi braucot ar riteni, tie abi notur jūs drošībā, bet katrs izpilda savu funkciju. Slāņu metode strādā tāpat, nepieciešams ir jau tradicionālais antivīruss, bet kopā ar to darbināt citas pret infekciju programmas, šādā veidā ne-prioritizējot antivīrusu ir iespējams notvert lielu daļu draudu, jo katra programma strādā savu problēmu risināšanā. Īpaši biznesiem ar daudziem finanšu dokumentiem būtu jāpievērš uzmanība šādas metodes ieviešanai, savukārt mājas lietotājam kurš aktīvi darbojas interneta pasaulē arī nenāktu par ļaunu aprīkot sevi ar kādu no šīm programmām, antivīrusi ir gan bezmaksas, gan maksas un tāpat arī pret-infekciju programmas līdz ar to slāņu drošība minimālā aspektā mums nemaksā ne centu! Maksimāli sevi protams nevaram pasargāt nekad, un daudzos scenārijos viss ir atkarīgs no veiksmes, bet internets ir bīstamāks nekā tas ir jebkad bijis, tāpēc vien ar antivīrusu būs par maz, un cerams daļa no šīs informācijas palīdzēs saprast cik svarīgi ir nodrošināt mūsu datorus ar pareizajiem drošības līdzekļiem, veiksmīgu sērfošanu!

Antivīrusa alternatīva jeb “Pret-infekciju programmas”

Antivīrusa alternatīva? Parasti uzzinot par antivīrusiem un datoru drošību uzreiz meklējam populārākos antivīrusus, kuriem ir garantēta augstākā drošība, bet nesen ir arī parādījusies metode, kas var likt aizmirst par antivīrusiem kā tādiem. Pret-infekciju programmas, kas nodarbojas ar vīrusu programmu noņemšanu ir ieguvušas lielu cilvēku piekrišanu un daudzos gadījumos var būt ekonomiskāks, un drošāks variants nekā antivīruss, bet kas tad īsti ir efektīvāks antivīruss vai pret infekciju programmas, angliski “anti malware”.

Tie cilvēki, kas nenorentējas antivīrusos un vīrusos kā tādos, var nezināt atšķirību starp vīrusu un starp infekciju un tas ir tikai normāli, jo šādas zināšanas parasti noder tikai profesionāļiem. Bet ir informācija, kas vispārīgi būtu vajadzīga visiem, respektīvi, kas tad īsti ir infekcija un kas ir vīruss? Vīruss ir kods, kas ir spējīgs kopēt sevi, lai izdarītu bojājumus jūsu operētājsistēmai, nodarot lielus postījumus jūsu datiem un failiem. Infekcijas tieši pretēji ir vispārīgs termins daudzām mazākām bojātāju programmām, kā piemēram, spiegošanas programmām, “tārpiem”, reklāmu piesārņotāju programmām un citiem mazākiem mikro vīrusiem, kas īsti neskaitās tik bīstami, lai tiktu uztverti ļoti nopietni, bet tajā pašā laikā nodara mazus bojājumus jebkurā gadījumā. Vairumā šo terminu nav jēgas iedziļināties, jo tās padziļināta informācija paliks tikai vel mulsinošāka, kamēr vīrusi pēc būtības gadu laikā nav mainījušies, tos mūsdienu kiberļaundari vairs neizmanto, jo tiem jau ir atrasta pret aizsardzība šajā gadījumā antivīrusi. Līdz ar to nākas pielietot citas metodes un šeit parādās iepriekš minētās infekcijas.

Tad kāpēc antivīrusi vispār pastāv, ja neviens ļaundaris vairs parastos vīrusus neizmanto? Par cik vīrusi parādījās ātrāk nekā mikro infekcijas, cīņai ar vīrusiem pievērsās ātrāk un tām jau ir risinājums. Un termins antivīruss tiek mūsdienās tikai izmantots reklāmas vajadzībām, par cik šāds termins ir zināms lielākai daļai sabiedrības. Tomēr ir dažādas atšķirības starp antivīrusu un pret infekciju programmām , kas parasti nav acīm redzamas, kas šīs divas itkā līdzīgās programmas padara atšķirīgas ir, dažādas metodes cīņā ar dažādām infekcijām. Antivīruss parasti cīnās ar vecākām, daudz populārākām programmām, piemēram, “Trojas zirgu”, u.c. Tikmēr pret infekciju programmas prioritizē jaunākus vīrusu paveidus. Respektīvi antivīruss pasargā no paredzamiem lieliem izplatītiem vīrusiem, un pret infekciju programmas tiek galā ar modernām problēmām, kuras ir daudz bīstamākas nekā vecie vīrusi kuriem jau ir “miljons risinājumi”.

Ko tad īsti parastajam iedzīvotājam izvēlēties 2016. gadā un ejot uz priekšu? Pret infekciju programmas atjauno sevi biežāk līdz ar to būs labāka aizsardzība interneta sērfošanai un nezināmu lapu apskatīšanai, turpretim, ja dators tiek izmantots biežai failu pārnēsāšanai vienalga vai tā ir USB zibatmiņu konstanta likšana klāt datoram, vai failu lejupielāde no straumēšanas saitēm tad antivīruss būs īstais un jums izdevīgākais risinājums. Mums ir jāatceras, ka antivīrusi un pret-infekciju programmas strādā kā ārsti un ne vienmēr arī tie spēs atrast un novērst visu un mums pašiem ir jābūt problēmu atrisināšanas stūrakmenim un jāsaprot kas mums der labāk, protams, var arī eksperimentēt un pamēģināt gan vienu, gan otru laiku pa laikam. Tomēr ja situācija ir skumīga un dators ir morāli novecojis, labāk izvēlēties pret infekciju programmas, jo tās aizņem daudz mazāk vietas un nepiesārņo cieto disku, kurš vecākiem datoriem parasti ir relatīvi mazs. Jaunāku datoru gadījumā var izmantot abas programmas vienlaicīgi pilnai drošībai, skaidrība radīsies tikai ar pieredzi!