Datu drošība internetā

Visbiežāk datora un interneta lietotāji kļūst par kibernoziegumu upuriem pašu vainas dēļ jeb tāpēc, ka neapdomīgi izpauž savu personīgo informāciju interneta vidē, visbiežāk sociālajos tīklos. Labā ziņa ir tā, ka interneta lietotāji kļūst ar vien apzinīgāki un patiešām būtisku informāciju, kas tiešā veidā var nodarīt kaitējumu, kā, piemēram, paroles, PIN kodus, internetbankas datus utt., nepublicē, […]

Visbiežāk datora un interneta lietotāji kļūst par kibernoziegumu upuriem pašu vainas dēļ jeb tāpēc, ka neapdomīgi izpauž savu personīgo informāciju interneta vidē, visbiežāk sociālajos tīklos. Labā ziņa ir tā, ka interneta lietotāji kļūst ar vien apzinīgāki un patiešām būtisku informāciju, kas tiešā veidā var nodarīt kaitējumu, kā, piemēram, paroles, PIN kodus, internetbankas datus utt., nepublicē, taču kibernoziedznieki kļūst arvien prasmīgāki un viņiem pietiek arī ar šķietami nevainīgu informāciju, lai nodarītu ļaunumu saviem upuriem, turklāt tai pat nav jābūt publiskotai, pietiek ar to, ka tā ir ievadīta interneta vidē. Ko tad īsti drīkst izpaust virtuālajā vidē un, ko nē?

Izveidojot profilu kādā no sociālajiem tīkliem, piemēram, låna pengar snabbt, gandrīz vienmēr tik pieprasīts norādīt personīgo informāciju, kas ietver, piemēram, dzimšanas datus, dzīvesvietu un pat e-pastu vai tālruņa numuru. Vairums sociālo tīklu lietotāju šādu informāciju arī norāda, turklāt padara to publiski pieejamu ikvienam, kas apmeklē viņu profilu. Lielākā daļa sociālo tīklu lietotāju tajā pilnīgi neko sliktu nesaskata, taču hakeriem ar šādu informāciju pilnīgi pietiek, lai veiktu visdažādāko veidu kibernoziegumus. Viņiem šie dati var noderēt gan identitātes zādzībai, gan vīrusu izplatīšanai caur jūsu norādītajiem kanāliem. Turklāt, jāpatur prātā, ka arī tad, ja informācija netiek publiski norādīta, tā vienalga glabājas interneta vidē un hakeri tai var piekļūt. Ja tas iespējams, nenorādiet neko vairāk kā vārdu un uzvārdu. Ja tomēr reģistrācijai nepieciešama plašāka informācija, noteikti pārliecinieties, ka tā nav visiem pieejama un, ja iespējams, izveidojiet atsevišķu e-pastu.

Arī personīgo vizuālo informāciju nebūtu ieteicams publiskot internetā. Piemēram, daudziem pavisam normāli šķiet publiskot attēlus ar savu dzīvesvietu vai personīgajām mantām. Ievietojot attēlus ar savu mājokli, ir iespējams vienkārši noskaidrot, kur tas atrodas. Tāpat personīgo mantu, piemēram, atslēgu attēlu ievietošana var ievērojami atvieglot noziedznieku darbu. Ja publicēti tiek šāda veida attēli, nav runa tikai par hakeru un kibernoziedznieku iespējām tos izmantot ļaunprātīgos nolūkos. To var izdarīt gandrīz ikviens, tāpēc šādu informāciju pavisam noteikti internetā likt nevajadzētu.

Pavisam noteikti interneta vidē nedrīkst publiskot arī attēlus ar dokumentiem. Tas mūsdienās tiek darīts ļoti bieži, dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, daudzās interneta vietnēs ir nepieciešamas apstiprināt savu identitāti, nosūtot dokumentu kopijas. Vēl visai izplatīta ir pazaudēto un atrasto dokumentu publiskošana sociālajos tīklos, lai sameklētu to īpašniekus. Daudzi publicē savus dokumentus arī vienkārši, lai padalītos ar saviem draugiem, piemēram, ar to, ka ir iegūta autovadītāja apliecība vai låna pengar utan inkomst. Atjautīgākie interneta lietotāji šādos gadījumos vismaz aizkrāso svarīgāko informāciju, taču dokumentu publiskošana tik un tā nav vēlama. Tāpat kā personīgās informācijas publiskošana, tā sniedz plašas iespējas uzbrukt dokumentu īpašniekam.

Arī informāciju par savu datoru un tā programmatūru publiskot vai nosūtīt kādam personīgi nedrīkst. Piemēram, lejuplādējot dažādas programmas, var būt jānorāda kāda informācija, kas saistās ar jūsu datoru. To darīt nebūtu ieteicams, jo šī informācija var tikt nodota tālāk vai izmantota ļaunprātīgi. Arī sūtīt kādam informāciju par datoru e-pastā vai sociālajos tīklos nevajadzētu, pat tad, ja tā nav paredzēta publiskošanai un jūs skaidri zināt, ka persona, kam šī informācija tiek sūtīta, to tālāk neizplatīs. Uzlauzt sociālo tīklu kontus, e-pastus vai smslån med betalningsanmärkning ir samērā vienkārši, līdz ar to, hakeri ļoti viegli var uzlauzt arī jūsu datoru un izmantot to savu kinernoziegumu veikšanai.

Īsāk sakot, jo mazāk jūs par sevi un savu datoru izpaudīsiet interneta vidē, jo labāk. Paturiet prātā arī to, ka informācija glabājas interneta vidē arī tad, ja tā netiek publiskota un tā var tikt saglabāta arī pēc izdzēšanas, tāpēc pirms katras darbības, vajadzētu rūpīgi apdomāt, vai tas tiešām ir droši un vai informācija, kuru izpaužat nevar jūs ietekmēt?