Datu drošība internetā

Visbiežāk datora un interneta lietotāji kļūst par kibernoziegumu upuriem pašu vainas dēļ jeb tāpēc, ka neapdomīgi izpauž savu personīgo informāciju interneta vidē, visbiežāk sociālajos tīklos. Labā ziņa ir tā, ka interneta lietotāji kļūst ar vien apzinīgāki un patiešām būtisku informāciju, kas tiešā veidā var nodarīt kaitējumu, kā, piemēram, paroles, PIN kodus, internetbankas datus utt., nepublicē, taču kibernoziedznieki kļūst arvien prasmīgāki un viņiem pietiek arī ar šķietami nevainīgu informāciju, lai nodarītu ļaunumu saviem upuriem, turklāt tai pat nav jābūt publiskotai, pietiek ar to, ka tā ir ievadīta interneta vidē. Ko tad īsti drīkst izpaust virtuālajā vidē un, ko nē?

Izveidojot profilu kādā no sociālajiem tīkliem, piemēram, låna pengar snabbt, gandrīz vienmēr tik pieprasīts norādīt personīgo informāciju, kas ietver, piemēram, dzimšanas datus, dzīvesvietu un pat e-pastu vai tālruņa numuru. Vairums sociālo tīklu lietotāju šādu informāciju arī norāda, turklāt padara to publiski pieejamu ikvienam, kas apmeklē viņu profilu. Lielākā daļa sociālo tīklu lietotāju tajā pilnīgi neko sliktu nesaskata, taču hakeriem ar šādu informāciju pilnīgi pietiek, lai veiktu visdažādāko veidu kibernoziegumus. Viņiem šie dati var noderēt gan identitātes zādzībai, gan vīrusu izplatīšanai caur jūsu norādītajiem kanāliem. Turklāt, jāpatur prātā, ka arī tad, ja informācija netiek publiski norādīta, tā vienalga glabājas interneta vidē un hakeri tai var piekļūt. Ja tas iespējams, nenorādiet neko vairāk kā vārdu un uzvārdu. Ja tomēr reģistrācijai nepieciešama plašāka informācija, noteikti pārliecinieties, ka tā nav visiem pieejama un, ja iespējams, izveidojiet atsevišķu e-pastu.

Arī personīgo vizuālo informāciju nebūtu ieteicams publiskot internetā. Piemēram, daudziem pavisam normāli šķiet publiskot attēlus ar savu dzīvesvietu vai personīgajām mantām. Ievietojot attēlus ar savu mājokli, ir iespējams vienkārši noskaidrot, kur tas atrodas. Tāpat personīgo mantu, piemēram, atslēgu attēlu ievietošana var ievērojami atvieglot noziedznieku darbu. Ja publicēti tiek šāda veida attēli, nav runa tikai par hakeru un kibernoziedznieku iespējām tos izmantot ļaunprātīgos nolūkos. To var izdarīt gandrīz ikviens, tāpēc šādu informāciju pavisam noteikti internetā likt nevajadzētu.

Pavisam noteikti interneta vidē nedrīkst publiskot arī attēlus ar dokumentiem. Tas mūsdienās tiek darīts ļoti bieži, dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, daudzās interneta vietnēs ir nepieciešamas apstiprināt savu identitāti, nosūtot dokumentu kopijas. Vēl visai izplatīta ir pazaudēto un atrasto dokumentu publiskošana sociālajos tīklos, lai sameklētu to īpašniekus. Daudzi publicē savus dokumentus arī vienkārši, lai padalītos ar saviem draugiem, piemēram, ar to, ka ir iegūta autovadītāja apliecība vai låna pengar utan inkomst. Atjautīgākie interneta lietotāji šādos gadījumos vismaz aizkrāso svarīgāko informāciju, taču dokumentu publiskošana tik un tā nav vēlama. Tāpat kā personīgās informācijas publiskošana, tā sniedz plašas iespējas uzbrukt dokumentu īpašniekam.

Arī informāciju par savu datoru un tā programmatūru publiskot vai nosūtīt kādam personīgi nedrīkst. Piemēram, lejuplādējot dažādas programmas, var būt jānorāda kāda informācija, kas saistās ar jūsu datoru. To darīt nebūtu ieteicams, jo šī informācija var tikt nodota tālāk vai izmantota ļaunprātīgi. Arī sūtīt kādam informāciju par datoru e-pastā vai sociālajos tīklos nevajadzētu, pat tad, ja tā nav paredzēta publiskošanai un jūs skaidri zināt, ka persona, kam šī informācija tiek sūtīta, to tālāk neizplatīs. Uzlauzt sociālo tīklu kontus, e-pastus vai smslån med betalningsanmärkning ir samērā vienkārši, līdz ar to, hakeri ļoti viegli var uzlauzt arī jūsu datoru un izmantot to savu kinernoziegumu veikšanai.

Īsāk sakot, jo mazāk jūs par sevi un savu datoru izpaudīsiet interneta vidē, jo labāk. Paturiet prātā arī to, ka informācija glabājas interneta vidē arī tad, ja tā netiek publiskota un tā var tikt saglabāta arī pēc izdzēšanas, tāpēc pirms katras darbības, vajadzētu rūpīgi apdomāt, vai tas tiešām ir droši un vai informācija, kuru izpaužat nevar jūs ietekmēt?

Kas ir sociālā inženierija?

Mūsdienās daudzi kibernoziedzniki izmanto sociālo inženieriju, lai sasniegtu savus mērķus, proti, izspiestu no sava upura informāciju, inficētu viņa datoru vai izdarītu jebko citu, ko viņi vēlas credito rapido. Pēc nosaukuma varētu šķist, ka sociālā inženierija ir kaut kas ļoti moderns un sarežģīts, bet patiesībā nav jābūt datoru ģēnijam, lai to izmantotu. Kas tad īsti ir sociālā inženierija un kā pasargāt sevi un savu datoru no šādiem uzbrukumiem?

Patiesībā sociālā inženierija ir ļoti plašs jēdziens, jo tas sevī ietver neskaitāmi daudz dažādas metodes, bet pamatā tā ir vienkārša cilvēku mānīšana ar mērķi panākt, ka viņi paši nodos kibernoziedzniekam nepieciešamo informāciju. Sociālā inženierija sevī ietver arī dažādu tehnoloģiju izmantošanu, lai piekļūtu upuriem un pēc tam liktu lietā iegūto informāciju, taču visa pamatā ir fakts, ka datora lietotājs never zināt, kas ir otrā galā. Hakeris var uzdoties par ko vien vēlas un ja upuris viņam notic un sniedz informāciju, ko viņš lūdz, viņam vairs nav nepieciešamības izmantot sarežģītus algoritmus un programmēšanas prasmes, lai pats uzlauztu paroles un iegūtu failus, jo upuris visu pasniedz pats.

Lai saprastu, par ko īsti iet runa, minēsim tipisku sociālās inženierijas piemēru. Klientam zvana kāda persona, kas uzdodas, piemēram, par interneta pakalpojumu sniedzēju vai operētājsistēmas atbalsta dienesta darbinieku, brīdinot par iespējamiem apdraudējumiem klienta datoram. Lai pārliecinātu upuri, ka persona tiešām ir no kompānijas, tiek nosaukts izdomāts vārds, uzvārds, apliecības numurs un cita informācija. Vēl tiek lietoti dažādi sarežģīti programmēšanas termini, kā arī klientam tiek lūgts veikt konkrētas darbības savā datorā, lai pārliecinātos, ka tajā it kā atrodas šie te bīstamie faili, taču patiesībā tie ir pavisam prasti sistēmas faili, kas atrodami ikvienā datorā. Ja upuris par datoriem neko daudz nezina, viņu šāda informācija pavisam noteikti varētu pārliecināt un viest uzticību zvanītājam. Pēc tam zvanītājs piedāvā savam upurim kādu risinājumu, lai atbrīvotos no bīstamajiem failiem, kas arī ir krāpšanas pamats. Zvanītājs var izmantot ļoti dažādas metodes, jo upuris tam pilnībā uzticas. Viens variants ir, piemēram, prasīt atļauju darboties ar viņa datoru attālināti. Tādā veidā upuris pats iedod kibernoziedzniekam piekļuvi savam datoram, ievērojami atvieglojot viņa darbu. Vēl var vienkārši tikt prasīta konkrēta informācija, piemēram, paroles utt. Tāpat bieži upurim tiek nosūtīta kāda programma, kas jāuzinstalē uz sava datora, kas patiesībā ir ļauna satura. Jebkurā gadījumā, hakeris tādā veidā var ļoti vienkārši sasniegt savu mērķi, lai kāds tas arī būtu prestamos con asnef.

Taču minētais ir tikai viens no veidiem, kā hakeri, kas izmanto sociālo inženieriju, piekļūst saviem upuriem. Kā jau tika minēts, sociālajai inženierijai ir ļoti daudz dažādu veidu. Hakeri var uzdoties par gandrīz jebko un lūgt sniegt jebkādu informāciju, tieši tāpēc ir ļoti grūti atšķirt, kad kāds patiešām dara savu darbu un lūdz jums sniegt informāciju godīgiem mērķiem un, kad tas tiek darīts ļaunprātīgos nolūkos. Nav viena konkrēta vaida kā izvairīties no kļūšanas par sociālās inženierijas upuri. Atšķirībā no vairuma citu kibernoziegumu veidiem, pret sociālo inženieriju nepasargās nekādi antivīrusi vai datorprogrammas. Vienīgais veids ir izmatot loģisko domāšanu un mēģināt pamanīt aizdomīgas pazīmes, kas varētu liecināt par krāpšanu. Šīs pazīmes var būt piemēram, sensitīvas informācijas pieprasīšana, kādu oficiālas kompānijas nekad nepieprasītu vai upura steidzināšana, lai viņam nebūtu laika pārbaudīt kibernoziedznieka identitāti un sniegtās informācijas patiesumu.

Paldies – prestamos personales!

Kā panākt ka dators ir pilnībā aizsargāts?

Mūsdienās datori ir kļuvuši par neatņemamu dzīves sastāvdaļu ļoti daudziem no mums. Tie tiek izmantoti ik dienu un glabā svarīgu informāciju gan tiešā gan netiešā veidā, taču tikai retais zina, kā panākt, ka šī informācija un arī pats dators ir pilnīgā drošībā. Vairums uzskata, ka antivīrusu programmas spēj darīt brīnumus un ar tām pietiek, lai dators un tā lietotājs būtu pilnībā pasargāts imprumut rapid, taču mūsdienās tas vien nenodrošina datora drošību. Ir vairāki drošības pasākumi, bez antivīrusa programmatūras izmantošanas, lai dators būtu pilnībā aizsargāts pret nevēlamām programmām un hakeru uzbrukumiem.

Pirmais nosacījums, lai jūsu dators un tiešsaistes konti būtu pasargāti ir drošu paroļu izmantošana. Droša parole ir tāda, kas ir spēcīga un unikāla. Spēcīga parole ir tāda, ko ir grūti uzminēt hakeriem vai jebkurām citā neautorizētām personām, kā arī atminēt dažādām datorprogrammām. Parasti cilvēki kā paroli izmanto vienu vienkāršu vārdu, bet vislabāk ir izmantot burtu un ciparu kombināciju vai frāzi, kas sastāv no vairākiem vārdiem un kurai nav personīgas nozīmes. Jo garāka ir parole, jo grūtāk to būs uzminēt. Unikāla parole, savukārt, nozīmē to, ka katram kontam tiek izmantota cita parole, jo tad ja tiek uzlauzta viens konts, hakeris vismaz nevarēs piekļūt citiem. Ja neverat atcerēties tik daudz paroļu, izmantojiet paroļu pārvaldnieku, kas uzglabā visas paroles šifrētā veidā. Tāpat ir svarīgi izmatot divu pakāpju verifikāciju, kas parolei pievieno papildus soli, piemēram kodu, kas tiek nosūtīts uz citu ierīci. Viena pati parole mūsdienās datora un tiešsaistes kontus pilnībā aizsargāt nespēj.

Otrkārt ir jāpārliecinās par to, ka visas programmas tiek regulāri atjaunotas un jūs izmantojat programmu jaunāko versiju. Hakeri nepārtraukti meklē veidus, kā uzlauzt datorus un kontus, savukārt programmatūru izstrādātāji nepārtraukti meklē veidus, kā pret to cīnīties. Izmantojot jaunākās programmatūru versijas pastāv mazāka iespēja, ka hakeri būs paspējuši atrast programmas ievainojamību. Vislabākais variants ir uzstādīt automātisko programmatūras atjaunošanu, kur vien tas iespējams, lai visas programmas būtu maksimāli drošas. Šis nosacījums attiecas uz pilnīgi visām ierīcēm, kurām ir piekļuve internetam.

Treškārt ir regulāri jāveido rezerves kopijas. Lai cik lielu piesardzību jūs arī neievērotu, jūsu ierīces ir iespējams uzlauzt, jo mūsdienu hakeri ir ļoti spējīgi un var uzlauzt pat vissarežģītākās drošības sistēmas. Ja tas ir noticis, labākais rīcības plāns ir pilnībā atjaunot sistēmu, izmatojot iepriekš izveidotu sistēmas kopiju. Mūsdienās gan daudzas operētājsistēmas kopija veido automātiski, taču drošāk ir pašam izveidot sistēmas kopiju, lai būtu pilnībā pārliecināts, ka vajadzības gadījumā jums šī kopija būs. Bieži vien arī failus, kas tikuši izdzēsti var atjaunot vienīgi, izmantojot rezerves kopijas. Failus vislabāk ir uzglabāt gan Mākonī gan kādā iekārtā, kas nav savienota ar internetu.

Visbeidzot credit doar cu buletinul, ir jāpiedomā pie savas rīcības. Tā kā drošības sistēmas mūsdienās ir ļoti spēcīgas, hakeri cenšas nevis tās uzlauzt, bet gan apiet, uzbrūkot pašam ierīces lietotājam. Piemēram, jums var pienākt ziņas it kā no programmatūras uzturētājiem ar paziņojumiem, ka ir radušās kādas problēmas un viņiem ir nepieciešami konkrēti dati, tajā skaitā paroles. Tās nosūtot, datora lietotājs pats dod iespēju hakeriem piekļūt savam datoram. Tāpat var tikt nosūtīti linki, kas pieprasa uz tiem uzklikšķināt, lai apstiprinātu piegādes adreses. Arī tādā veidā hakeri var viegli piekļūt jūsu sensitīvajiem datiem. Neuzticieties šādiem maldinošiem ziņojumiem. Nekādas drošības sistēmas nespēs jūs pasargāt, ja pats neievērosiet elementāru piesardzību.

Ieskats antivīrusu vēsturē un to radīšanā

Jau no pašiem programmēšanas pirmsākumiem un pirmo kodu tapšanas 20. gadsimta beigās, ir bijuši cilvēki, kas vienmēr ir izcēlušies šajās jomās un bijuši labāki par citiem, un šī apsēstībā būt labākiem nekā citiem palīdzēja rasties pirmajiem interneta ļaundariem hakeriem, un tapt jaunām tehnoloģijas uzlaušanas stratēģijām no iekšienes. Termins “Hakeris” vienmēr nav bijis sliktā nozīmē kā tas ir pārsvarā izplatīts mūsdienās kiirlaen. Sākotnēji vārds “hakeris” tika izmantots attiecībā uz cilvēkiem kuriem patika domāt citādi un kuri izcēlās ar savu domāšanas stilu, bet šobrīd par hakeriem sauc cilvēkus kuri savas tehnoloģiju zināšanas izmanto ļaunos nolūkos. Pēdējo gadu laikā mums ir neskaitāms liels daudzums draudu, sākot ar personālās informācijas zagšanu, līdz pat paroļu minētājiem, un vispopulārāko no tarbimislaen visiem, daudz zināmo “Trojas Zirga” vīrusu. Pats pirmais lielais vīruss gan bija “Smadzenes”, jeb angliski “Brain” un ar šo vīrusu arī aizsākās antivīrusi.

Agrāk paši pirmie datorvīrusi nebija radīti ar ļaunu nodomu, tie bija radīti vispārīgi, lai pārbaudītu programmu limitus un no viena cilvēka uz nākamo šīs tehnikas apauga ar vairākiem stratēģiju slāņiem un pamazām virzījās ļaunu nolūku virzienā. Astoņdesmito gadu beigās parādījās pirmie reālie antivīrusi, un par cik tajā laikā nebija lielas konkurences tie bija tikai divi “Anti4Us” un “Flushot”. Deviņdesmito gadu sākumā tika dibināta pretvīrusu biedrība ”Virus –L”, kas informēja cilvēkus par datoru drošību un izdalīja dažādus rīkus, lai cilvēki un uzņēmumi varētu izvairīties no plaukstošā datorvīrusa viļņa, kas turpināja kāpt sākot no 1989. gada līdz pat 1998. gadam. Divi šie grupas radītāji bija daudziem zināmie Jevgēņijs Kasperskis (Eugene Kaspersky) un Džons Makafī (John McAfee), kas tālāk sāka veidot kopīgi savu biznesu pārdodot aizsardzības programmas uzņēmumiem, gan detaļām, gan iekšējām programmām. Lai gan šis viss notika pirms gandrīz kā 30 gadiem, šie divi vārdi ir vel joprojām ļoti populāri arī mūsdienās, katrs izveidojot savu antivīrusu kompāniju un populārākās no tām “Kaspersky antivirus” un viņa kādreizējā biedra radītā programma “McAfee antivirus”.

Pārmaiņas notika deviņdesmito gadu beigās, līdz ar interneta attīstību parādījās vairāk grūtību, jo vairs nebija tikai individuālo datoru vīrusi, bet tie tagad varēja izplatīties caur tīklu. Tikko parādījās pirmās failu straumēšanas interneta saites un iespēja sūtīt e-pastus jebkuram cilvēkam, hakeriem bija iespēja piekļūt jebkurai pasaules sistēmai tikai zinot cilvēka e-pastu. Neskaitāmi vīrusi parādījās šajā laika periodā un visi vairāk vai mazāk bija tēmēti uz “Microsoft Office” programmām līdz ar tās popularitātes augšanu un augsto lietotāju skaitu. Bet interneta uzplaukšanai bija arī savi plusi, tas deva iespēju arī antivīrusa programmām sākt to atjaunošanu ar tīkla palīdzību. Un tā pamazām nonākot līdz mūsdienām varam apzināties cik svarīga ir tiešsaistes drošība un tas, ka mums ir iespēja neko īsti nedarīt kamēr antivīrusa programma uztur drošībā visus mūsu datus.

Šī industrija turpina attīstīties dienu pa dienai, un šis ir tikai īss ieskats visā plašajā antivīrusu vēsturē, bet viens ir skaidrs antivīrusu industrijai vienmēr būs nākotne līdz ar jaunu vīrusu parādīšanos, jo tie viens bez otra nespēj pastāvēt, kā arī mūsdienās ar plašo skaitu paroļu zādzību un datu uzlaušanu šīs programmas ir spiestas attīstīties, līdz ar to dodot mums specifiskas izvēles ar dažādiem antivīrusiem un to kategorijām, pielāgojoties mūsu vajadzībām, paliksim droši un sargāsim savus datus!

Kā darbojas antivīrusi un to funkcijas

Antivīrusa programmas ir vispārīgi kompleksas un skenēšana nav vienīgā funkcija ko šīs programmas spēj izpildīt, patiesībā šīs programmas ir daudz advancētākas nekā kāds no mums spēja iedomāties. Kā jau daļa no mums zina, antivīrusi skenē, identificē un izdzēš ļaunprātīgas programmas no jūsu datora un veicina tā pilnvērtīgu darbību. Parasti antivīrusi izmanto divu veidu risinājumus vīrusu dzēšanai un tie ir failu pārbaude un failu pielīdzināšana esošo vīrusu vārdnīcai/datubāzei, lai atrastu atbilstību, kā arī identificēt datora neordināru darbību, piemēram, datora funkciju palēnināta darbība, utt. Bet atceries, ka ne vienmēr ir jāpērk antivīrusi par naudu un jāņem kredīti prestamos inmediatos lai to izdarītu – citreiz pietiek vien ar brīvprogrammatūrām!

Kas tad īsti ir vīrusu vārdnīca? Vīrusu vārdnīca ir antivīrusu pamata funkcija un visu vīrusu uzskaitījums pēc alfabēta vai to darbības, tātad, ja kāda daļa no jau eksistējoša vīrusa tiek atrasta pēc jūsu datora pārmeklēšanas, tas tiek identificēts kā kāds jau esošais vīruss un līdz ar to tiek atzīmēts cik nedrošs tas ir un vairums antivīrusu dod jums izvēli starp dzēšanu un karantīnu. Dzēšana parasti nodrošina tikai konkrētā faila izdzēšanu no datora, bet dažreiz pats vīruss jau ir izplatījies uz citiem failiem līdz ar to tiekam arī pie nākamās funkcijas, kas ir karantīna prestamos sin buro. Karantīna saglabā failu konkrētā cilvēkam nepieejamā mapītē un neļauj šim failam inficēt citus, kā arī dod informāciju par šo failu pašam antivīrusam, kas tālāk padod informāciju serverim, jaunu izpētes objektu identificēšanai. Izklausās jau ļoti zinātniski un sarežģīti, protams, bet šīs funkcijas praksē strādā ļoti elementāri un parasti notiek ar viena peles klikšķa palīdzību.

Pretēji datubāzes salīdzināšanai, daļai antivīrusu (tipiski maksas antivīrusiem) ir datora uzvedības monitorizēšana, jeb pārraudzīšana. Šī funkcija dod datoram iespēju diagnosticēt visas datora īpatnības, un šī funkcija parasti neprasa no cilvēka nekādas darbības, jo notiek datora darbības fonā. Tikko kaut kas neparastas parādās antivīrusa radarā, tas jums parasti liks skenēt datoru, vai arī citos gadījumos bez jūsu atļaujas pats sāks tīrīšanu (atkarīgs no programmas).

Citi veidi kā atklāt antivīrusus ir daudz sarežģītāki, bet datoru entuziastam ļauj to darīt caur virtuālajām kastēm, bet kas tad ir tā saucamā virtuālā kaste? Tā ir programma, kas ļauj jums emulēt operētājsistēmas darbību un nebojājot jūsu pašu datoru ļauj jums testēt kādu failu. Piemēram, jums atnāk aizdomīgs e-pasts ar pielikumu, bet tomēr gribat atvērt to pielikumu, tad izmantojot šo virtuālo kasti varat atvērt šo programmu un skatīties vai tā maina kaut ko vai rada mistiskas darbības. Šī protams nav obligāta prasība, bet interesentiem var palīdzēt daudz uzzināt par vīrusu darbību.

Lai gan ievērojot šīs darbības jums ir aptuveni 90% drošības iespējamība, jūsu dators tomēr nebūs pilnībā drošs. Ticiet vai nē visproblemātiskākie faili un visvieglāk inficējamie ir “Microsoft Office” dokumenti, tie ir bijuši bīstami un tikuši izmantoti vīrusu izplatīšanai jau no 2000.gadu sākuma. Lai arī tas ir liels robs vairākus gadus, jūs varat paši arī nodrošināt sekmīgu antivīrusa darbību, īpaši būtu vēlams izveidot papildus profilu arī jūsu operētājsistēmai, jo dodot administratora funkcijas jebkurai lejupielādētai programmai ir liela iespējamība, ka jūs nobloķējat sava antivīrusa darbību un ļaujat vīrusam mierīgi izplatīties caur jūsu dokumentiem. Šis viss skan draudīgi, bet kamēr būsim prātīgi un nevērsim vaļā nezināmu saišu sūtītus e-pastus un izvairīsimies no pirātisma, varēsim sevi pasargāt un ļaut antivīrusam uztraukties mūsu vietā!

Modernais antivīrusu ienaidnieks: izpirkšanas programmas/vīrusi

Garš nosaukums, vel garākai un nebeidzamai problēmai, izpirkšanas vīrusi ir mūsdienās trakākais veids kā iebiedēt cilvēkus un izkrāpt naudu, bet kas īsti ir izpirkšanas vīrusi un ko tie dara? Izpirkšanas vīrusi ir infekcijas, kuras parasti var tikt iegūtas šķirot vaļā aizdomīgus e-pastus un ejot saitēs kurām ir ēsmu veidojoši virsraksti, reāls piemērs šādai situācijai, jūs gribat skatīties filmas tiešsaistē un pirmais ko izdarāt ir ieiet “Google” un meklēt frāzi “Skatīties filmas Online” un kāda no pirmajām adresēm var jūs ļoti mierīgi novest līdz šādam bīstamam vīrusam, vien uzspiežot uz kādu no acīmredzamajām ēsmu saitēm redzēsiet jau kā dators pilnībā atslēdzās no savas normālās darbības un uz ekrāna parādās uzraksts, kaut kas līdzīgs šādam tekstam: “Jūsu datorā ir vīruss, samaksājiet šādu summu, lai no tā atbrīvotos, ja ne datora faili tiks dzēsti.” Ticiet vai nē šādi gadījumi ar līdzīgiem tekstiem notiek ļoti bieži vai nu nezināšanas dēļ vai arī dēļ tā, ka cilvēki tic visam, un ir pārāk lētticīgi lai saprastu, ka kaut kas nav tīrs. Šī problēma nenotiek tikai ar naiviem cilvēkiem, arī biznesi un dažādas industrijas ir skartas.

Pēc internetā pieejamās statistikas, 2016. gadā 40% no visiem pasaules biznesiem ir saskārušies ar šādu problēmu, vai arī tikuši ar skaidru nodomu tēmēti ar šādu vīrusu. 30% no biznesa upuriem pazaudēja daļu no saviem ienākumiem, un aptuveni 20% upuru bija jāaptur uzņēmuma darbību uz konkrētu laiku. Izpirkšanas vīrusi ir izdarījuši nopietnus globālus bojājumus pārsvarā biznesa industrijai, kādreiz līdzīgi procesi ir notikuši ar viltus reklāmām un piedāvājumiem, bet salīdzinoši tajā laikā radušies zaudējumi, pat nestāv klāt šī brīža zaudējumiem.

Reāli katrs cilvēks ar loģisko domāšanu padomās, “bet kāpēc antivīrusi nepasargā mūs no šādiem vīrusiem?” Un šeit jau sākās galvenā problēma, lai arī kādi antivīrusi, tie nespēj cīnīties ar šādām programmām jo viņi neatpazīst šādu vīrusu tehnoloģiju, nolaidība ? Varbūt, bet lielākā daļa no antivīrusiem uz kuriem ir šie vīrusi testēti, vienkārši to uztver par kārtējo mājaslapu un, ja nespējam šo programmu aizvērt, nespējam arī kontrolēt antivīrusa darbību. Valstis, kuras visbiežāk ir tēmētas šādiem uzbrukumiem ir: Anglija, Amerika, Kanāda un Vācija. Un lai arī cik absurdi tas nebūtu, zaudējumi ir cenu kategorijā no 1000 eiro līdz pat 200 tūkstošiem eiro. Atstāti bez izvēles mazie uzņēmumi, vai arī atbildīgais cilvēks negribot iekļūt nepatikšanās parasti samaksā šo summu, bet kādēļ maksāt ? Maksā tāpēc, ka šīs izpirkšanas programmas parasti tiek atzīmētas, ka tiek sūtītas no valsts ieņēmumu dienesta, vai no policijas, utt. Liekot cilvēkiem sabīties draudot ar cietumu un brīvības atņemšanu, kā arī datu zaudēšanu, vispopulārākais veids kā aizsargāties no šādām problēmām ir izveidot papildus informācijas kopijas, uz kāda servera vai citā atmiņas glabātuvē, jo antivīrusi nepasargās nevienu no šādām problēmām. Cilvēki uzņēmumos, kas nav saistīti ar IT nozari, nav informēti kā aizsargāties pret šādām briesmām un pēc dažādu uzņēmumu intervijām 96% no darbiniekiem nejūtas droši šajā kategorijā un nav apmācīti aizsargāties pret šādu vīrusu, un iesaka uzņēmumiem konsultēt darbiniekus, zaudējumu ietaupīšanai. Lai gan Latvijā šāda vīrusa izplatīšanās ir ļoti maza, tomēr arī lokāli vajadzētu cilvēkus apmācīt kā rīkoties šādās situācijās nepazaudējot līdzekļus, neatdosim naudu tiem kuriem tā nepienākas.

Kā pasargāt savu antivīrusu un uzlabot savu drošību cīņā pret robiem jeb “Eksploitiem”

Viena no visgrūtāk sasniedzamām lietām strādājot ar datoru ir maksimāla aizsardzība, un pārsvarā mūsu antivīrusi nekad nestrādā par visiem 100%, drīzāk tuvāks skaitlis būtu aptuveni 80%, labākajā gadījumā, protams, ņemot vērā antivīrusu ražotājfirmas šie procenti var būt arī augstāki vai zemāki. Tomēr, ja vēlamies augstu stabilitāti un saprotam, ka antivīrusi nespēs mūs pilnībā pasargāt, ko tad īsi darīt? Varbūt atslēga ir mūsos pašos un ar to rodas jautājums, vai ir kas tāds ko mēs paši varam panākt, lai pasargātu savus datus?

Kamēr neviena metode nav perfekti necaurlaidīga, tomēr ir dažādas kiberdrošības metodes, kas mums var asistēt situācijās, kad neuzticamies pilnībā mūsu antivīrusam. Lai arī cik jocīgi tas nebūtu pēc pasaules statistikas, vīrusu un datu bojājumu topu virsotnē pat neatrodas neviens vīruss/infekcija, bet pati populārā datu bojāšanas metode ir “robi” jeb Angliski “Exploit”. Tātad kas īsti ir šis robs? Robs ir neliela programma, kas ievietotajā datorā meklē jūsu drošībā caurumus caur kuriem tikt iekšā pie jūsu sistēmas datiem. Reālā situācijā antivīrusam būtu jādod ziņojumi par šādas programmas eksistenci jūsu datorā, bet īstenībā ir tā, ka antivīrusi noreaģē uz šādām problēmām pat ar vairāku dienu nokavēšanos! Līdz ar to būs jāatloka piedurknes un pašiem vien jācenšas operatīvi novērst ko tādu pirms tas vispār parādās. Cīņā ar šo problēmu ir daži vienkārši risinājumi, operētājsistēmas atjaunināšana ir viens no tiem, tam seko interneta pārlūku spraudņu (īsumā spraudnis ir mikro procesi, kas nodrošina grafiskās un citas funkcijas, kas darbojas fonā) pārbaude, tas nozīmē tikko kāds interneta spraudnis uzsāks darbību bez jūsu atļaujas, respektīvi (video atskaņošanas rīki, grafiskās programmas jūsu pārlūkā, u.c.) tie tiks aizvērti un pārprasīs jums, vai dodat savas tiesības šiem spraudņiem, jo kā robu programmas tiek izplatītas ir caur inficētām reklāmām, kuras darbojas caur iepriekš minētajiem spraudņiem un līdz ar to apmāna jūsu antivīrusu. Izvairīties arī no kā šāda palīdz veco programmu noņemšana no datora, īpaši programmas kuras vairs netiek atjaunotas, lai gan dažas no šīm programmām jums var būt vajadzīgas, šis programmas nav jaunas un netiek atjauninātas, lai aizsargātos no nesen parādījušām problēmām.

Jāsaprot, ka daudzreiz lietas nav jāsarežģa un labākie risinājumi ir paši vienkāršākie, ar to mēs nonākam pie e-pasta pārbaudes, daudzi robi var atrasties tieši tur. Ļaundari, kas nodarbojas ar šiem robiem ļoti bieži izmanto masīvu e-pastu piesārņojumu, lai varētu piekļūt jums vai arī gūt finansiālu guvumu izmantojot jūsu lētticību. Piemēram, ja redzat e-pastu adresētu no bankas ar mistisku nodokli un maksājumu grafiku pievienotu apakšā, vislabāk būtu pārbaudīt divreiz. Kādēļ? Jo daudzi šie robotāji slēpjas šajos pievienotajos viltus failos, diemžēl realitāte ir diezgan graujoša jo lai arī kādas summas mēs nemaksātu par mūsu iemīļotajiem antivīrusiem, tie nespēj cīnīties ar šo problēmu, jau ilgu laiku vienalga vai tas būtu “Kaspersky” vai kāds cits no populārākajiem brendiem. Tādēļ vispārīgi viss ko mēs varam darīt ir paši turēt savu datoru atjaunotu vismaz vienreiz nedēļā un sekot līdzi ko darām, informācija par ko šādu Latvijā vispārīgi ir ļoti maz, un no mēdiju puses šai problēmai ir maz pievērsta uzmanība, bet tehnoloģijām attīstoties kiber drošībai vajadzētu būt prioritātei, jo visi gandrīz lietojam datoru sākot no pusaudžiem beidzot ar pensionāriem, un jāatceras vai tas būtu maciņš vai svarīgs dokuments, viens robs var izvērsties daudz lielākā problēmā, būsim saprātīgi!

Kas ir antivīrusi un ko ar tiem iesākt?

Datoru popularizētā pasaulē, kas ir piepildīti ar failiem, programmām un citām dažādām svarīgām funkcijām, ir svarīgi tos pasargāt no bojājumiem, un ne vienmēr šie bojājumi ir detaļās, dažreiz ir jācīnās arī ar iekšējām problēmām, jeb tautā sauktākā vārdā datorvīrusiem. Tiem kam šis termins ir mazāk zināms, īsumā datorvīruss ir programma, kas var nokļūt jūsu datorā dažādos veidos un inficēt jūsu failus un sabojāt jūsu operētājsistēmu līdz tā vairs nav lietojama, bet šī problēma nav aktuāla tikai mūsdienās. Datorspeciālisti un tehniķi ir cīnījušies ar šiem vīrusiem jau kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad parādījās pirmie vīrusi un sāka bojāt sistēmas visapkārt pasaulē, līdz ar to parādījās izgudrojums “Antivīruss”.

Pats antivīruss un tā būtība nozīmē cīnīties ar vīrusu programmām, kamēr hakeri un citi ļaunprātīgi datoru eksperti pilnveido savas zināšanas vīrusu izplatīšanā, antivīrusu veidotāji turpina atjaunināt šos antivīrusus ar jaunāku tehnoloģiju, lai tie spētu gan ilgtermiņā, gan īstermiņā cīnīties ar šiem ļaundariem. Hakeri jau no to sākumiem ir izmantojuši datorvīrusus , lai nozagtu svarīgu informāciju, vai tieši pretēji to sabojātu. Šobrīd jau antivīrusi nodrošina daudzpusīgu aizsardzību arī mūsu datoriem ne tikai deputātiem, un citām augstāk stāvošām personām.

Kā antivīrusi atklāj to ka datorā ir parādījies vīruss? Antivīrusu programmas satur datubāzi ar pašreizējo eksistējošu vīrusu informāciju un pēc šīs datubāzes ar salīdzināšanas metodi pārmeklē jūsu datoru, lai atrastu vai kāds fails atbilst datubāzē esošajai informācijai. Tādēļ antivīrusu programmām ir nepieciešams atjaunot savu informāciju vismaz reizi nedēļā, pašiem gan jau ir bijusi pieredze ar antivīrusiem, kas ik pa laikam uzmet kādu info logu prasot atjaunot, tas varbūt ir nedaudz kaitinoši bet tajā pašā laikā pat ļoti nepieciešami! Datorvīrusi attīstās katru dienu un hakeri atrod jaunas metodes, kā sabojāt jūsu sistēmu, bet arī antivīrusu kompānijas cenšas atrast šos vīrusus pirms tie parādās jūsu tuvumā līdz ar to ir jāatjaunina pēc iespējas biežāk, lai datubāze ar vīrusiem būtu svaiga un jums nebūtu jāgūst galvassāpes no jūsu datora lietošanas. Bet tālāk rodas jautājums vai šie antivīrusi tiešām ir nepieciešami, ja tie rada tik daudz stresa un rada neskaitāmus pienākumus, kamēr cenšamies datoru izmantot citām vajadzībām? Jā un nē, arī šim jautājumam ir divpusēja atbilde, jā tie ir vajadzīgi, ja esat amatieris un ar datoru esat uz jūs, un arī tādā gadījumā, ja varbūt zināt kā strādāt datora vidē, bet izmantojat datoru tikai darba vajadzībām vai arī svarīgu failu uzglabāšanai. Kā arī atbilde dažkārt būs nē, ja jūs respektīvi datoru lietojat reti, vai arī to pārzināt un pats esat eksperts. Tādos gadījumos parasti pieejamas mazas pretvīrusu programmas, kuras nereti ir bezmaksas un atļauj datoru izskenēt un atbrīvojot to no sīkumiem, bet ja jūtat, ka jūsu dators uzvedās jocīgi un nestrādā vairs tik ātri kā iepriekš tad gan būtu vēlams iegādāties kādu no antivīrusu programmām.

Ne visi mēs orientējamies antivīrusu cenās, un nezinām kura firma būtu labāka un cik tad tiešām ir vajadzīgs maksāt tikai par visparastāko drošību, bet kompānijai īsti nav nozīmes, visi antivīrusi vairāk vai mazāk pilda vienas un tās pašas funkcijas un ir cenu grupā no 20 līdz 50 eiro atkarībā no licenču daudzuma un antivīrusa specifikācijas. Šos antivīrusus vislabāk var iegādāties kādā no lokālajiem datoru veikaliem, kur tie būs pieejami valsts valodā un jums daudz vieglāk saprotami!

Iemesli kādēļ antivīrusi vieni paši vairs nespēj nodrošināt pietiekamu drošību

Datu drošībai datorā un telefonā šobrīd visi, vai vismaz lielākā daļa no mums tak izmantojam antivīrusu savā datorā, un ar to taču vajadzētu pietikt drošībai un datu aizsardzībai, vai ne? Nepareizi! Vīrusi un dažādas datoram kaitējošas programmas ir tik drastiski mainījušās pēdējo 15 gadu laikā, ka vecās metodes vairs nestrādā tik efektīvi kā kādreiz. Antivīrusi vel joprojām sēž uz lauriem, kas bija aktuāli 10 gadus atpakaļ un vel šobrīd lieto tehniku un aizsardzību, kas ir tikai minimāli attīstījusies kopš divtūkstošo gadu vidus.

Lai arī vecās metodes daļā gadījumu ir efektīvas vel šobrīd, pelnīt no vecas sistēmas ir mazliet pat ļauni, kādreiz vīrusus varēja iegūt ļoti konkrētos veidos un tie nebija šausmīgi komplicēti, jo reāli tehnoloģija tajā laikā nebija attīstījusies tik augstā līmenī kāda tā ir šodien. Paejot uz priekšu uz mūsdienām, tagad vairs nevajag uzklikšķināt konkrētu saiti vai atvērt kaut ko, lai mūsu dators tiktu inficēts, kādreiz varējām izvairīties no vīrusiem vienkārši izvairoties no nepazīstamām saitēm. Tagad viss ir citādi, ir jau jauni veidi kā hakeri itkā mums uzticamām un zināmām saitēm meklē robus, un ievieto tajās vīrusus, kuri instalējās jūsu datorā vienkārši ieejot kādā jums zināmā saitē piemēram: facebook, inbox, apollo, utt. Otra aktīva problēma, antivīrusi vienmēr ir bijuši relatīvi lēni un tā tas ir arī šobrīd, un tā ir liela problēma. Vairums antivīrusu noreaģē uz vīrusa esamību tikai ilgu laiku pēc tam kad tas ir parādījies, un ap to laiku ir ļoti liela iespējamība, ka vīruss jau ir nekontrolējami izplatījies jūsu failos. Uzsākot ikdienas skenēšanu pilnu vai ātro, tas var prasīt vairākas stundas un tajā laikā arī jūsu dators ir apdraudēts. Gluži liekas, ka vairs nekam nevaram uzticēties internetā, īsti jau paranoiskam nevajadzētu būt, bet acīm vienmēr jābūt vaļā, un jāatceras ka neviena saite, lai arī cik zināma būtu, nav perfekta un 99% mājaslapu ir robi, kuri atļauj hakeriem inficēt arī tādas lietas kā video atskaņotāju spraudņus, un šeit mēs atkal atgriežamies pie antivīrusiem, par cik tie ir lēni tie nespēj tikt līdzi vairs tik moderniem robiem diemžēl.

Tomēr risinājums ir, ir nesen parādījies jauns termins ko sauc par slāņu drošības metodi, gluži kā ķivere un ceļu sargi braucot ar riteni, tie abi notur jūs drošībā, bet katrs izpilda savu funkciju. Slāņu metode strādā tāpat, nepieciešams ir jau tradicionālais antivīruss, bet kopā ar to darbināt citas pret infekciju programmas, šādā veidā ne-prioritizējot antivīrusu ir iespējams notvert lielu daļu draudu, jo katra programma strādā savu problēmu risināšanā. Īpaši biznesiem ar daudziem finanšu dokumentiem būtu jāpievērš uzmanība šādas metodes ieviešanai, savukārt mājas lietotājam kurš aktīvi darbojas interneta pasaulē arī nenāktu par ļaunu aprīkot sevi ar kādu no šīm programmām, antivīrusi ir gan bezmaksas, gan maksas un tāpat arī pret-infekciju programmas līdz ar to slāņu drošība minimālā aspektā mums nemaksā ne centu! Maksimāli sevi protams nevaram pasargāt nekad, un daudzos scenārijos viss ir atkarīgs no veiksmes, bet internets ir bīstamāks nekā tas ir jebkad bijis, tāpēc vien ar antivīrusu būs par maz, un cerams daļa no šīs informācijas palīdzēs saprast cik svarīgi ir nodrošināt mūsu datorus ar pareizajiem drošības līdzekļiem, veiksmīgu sērfošanu!

Avira antivīruss, labākais bezmaksas antivīruss?

Vai reāli labi bezmaksas antivīrusi pastāv? Daudzi no mums sev ir uzdevuši šādu jautājumu un atbilde ir jā, tādi ir! Un viens no tiem, kurš šobrīd tiek uzskatīts par labāko no visa sortimenta ir Avira Antivīruss. Nesen ieviestais antivīruss ir sabiedrībai vel relatīvi jauns, tāpēc vairums no datoru lietotājiem varbūt nav šo nosaukumu tik bieži dzirdējuši kā varbūt Kaspersky vai McAfee, utt. Bet Avira ir pirmais antivīruss kurš visas savas funkcijas nodrošina bezmaksas, vienā komplektācijā!

Pirms šī antivīrusa parādīšanās, antivīrusu tirgū bija ļoti mazas izvēles un dažādības cilvēkiem, kas negrib maksāt teiksim 30 līdz 50 eiro par kārtējo licenci, viņi vienkārši grib pašu vienkāršāko aizsardzību. Un šobrīd ir arī kvalitatīva opcija šādiem cilvēkiem, Avira apvieno drošību, privāto dokumentu aizsardzību un datora ātruma stabilitāti vienā programmā. Izklausās pēc informatīvās reklāmas, bet šajā gadījumā šī reklāma ir tiešām argumentēta ar faktiem. Kopš 2016. gada maija Avira ir apsteigusi savus konkurentus ar 95% izaugsmi un funkciju vienlīdzību kā maksas antivīrusiem. Cilvēki vēlas doties visur internetā, vienalga vai tas notiek ar bezmaksas internetu publiskā vietā, vai vienkārši mājās sērfojot internetu, un arī Latvijā daudzas ārzemju saites ir nobloķētas dažādu iemeslu dēļ, bet kopā ar antivīrusu šī programma dod līdzi VPN, jeb īsāk, privāto pieējas punktu, kas ļauj jums piekļūt dažādām saitēm apslēpjot jūsu oriģinālo atrašanās vietu. Vērtīgs pielietojums/ piemērs šajai funkcijai ir pavisam vienkāršs un liks jums saprast šīs funkcijas īsto lietderību, vairumam no mums patīk skatīties sporta pārraides un par cik Latvijā daudzām šīm pārraidēm nevar piekļūt, šī funkcija ļauj sekot mūsu sportistiem arī caur citām valstu mājaslapām.

Tas gan ir sīkums un varbūt ne visiem no mums nepieciešams, bet galvenais iemesls kādēļ mēs lejupielādējam antivīrusu ir drošība un datora ātruma saglabāšana. Datori ar laiku paliek lēnāki līdz ar cietā diska piepildīšanu, un ļoti bieži nerodas skaidrība kā tikt vaļā no tik daudzām lietām, tajā pašā laikā paturot tikai to kas mums ir vajadzīgs un atrast tikai mums svarīgo, šajā digitalajā nekārtībā. Avira atšķirībā no citiem antivīrusiem dod opciju ieslēgt datora paātrināšanas rīkus, kas ir dažādas mikroprogrammas kuru darbības ļauj uzlabot datora iekšējo infrastruktūru un analizēt datora darbību 24 stundas, lai redzētu ko mēs lietojam un, kas mums tikai aizņem vietu.

Papildus drošības slānis šai bezmaksas programmai ir papildus interneta sērfošanas drošība, tā ir automatizēta nelabvēlīgu mājaslapu bloķēšana pirms mēs vispār tajās ieejam, un palīdz vākt noderīgu informāciju šīs funkcijas uzlabošanai. Kā jau vairumam antivīrusu arī šis nav izņēmums un līdzi komplektācijā sev iekļauj automātisko atjaunināšanu, kas pats atjauno savu datubāzi un bieži bez jūsu piekrišanas. Lai gan šajā rakstā tika atspoguļotas pārsvarā labās īpašības, neizpalikt arī bez sliktajām. Avira būdams relatīvi jauns antivīruss ir nedaudz nestabils un spēj nedaudz tautā sakot “uzkārties”, lai arī bezmaksas tas piekopj jau antivīrusiem tradicionālo metodi, info logu konstantu palaišanu uz darba virsmas uzdodot jums jautājumus, kas varbūt jums kā parastam datora lietotajam ir nesvarīgi. Citam svarīgas lietas un citiem sīkumi, bet Avira ir šobrīd antivīrusu tirgū labāka bezmaksas opcija, viņi cenšās būt orģināli ar savām idejām, kas ir totāls pluss! Par cik neko nezaudējat arī jūs varat testēt šo programmu un pārbaudīt kā tā strādā jums un izveidot paši savu viedokli par to balstoties jau uz iepriekšējo informāciju, jo kas var būt labāks par kvalitatīvu bezmaksas datu drošību?